288

19. - 21.janvārī mūsu skolas komanda – skolotājas Marija Goģe, Natālija Mihailova, Marina Halimone un 11.b klases skolnieces Glorija Peceviča un Vita Vērdiņa - uzsāka darbu projektā "Izzināt. Pieredzēt. Rīkoties.", kuru atbalsta Izglītības attīstības centrs (IAC) un Britu padome Latvijā. Projekts ilgst no 2016. gada 14.novembra līdz 2017. gada 15.augustam. Projekta ietvaros skolu jauniešiem un skolotājiem no 12 Latvijas skolām būs iespēja papildināt zināšanas par Latviju, attīstīt līdzdalības un kritiskās domāšanas prasmes, lai aktīvā darbībā iepazītu paši sevi, savu skolu, kopienu un Latviju.

Pirmajā projekta seminārā „Mani stāsti Latvijai” Mārtiņš Daugulis (LNT 900 sekunžu moderators, Rīgas Stradiņa Universitātes lektors, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks) raksturoja pasaules ekonomiskās kopsakarības (un "žurku skrējienu") un tām atbilstošās "izdzīvošanas" prasmes, Leonarda Ķestere Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja kultūras menedžmenta un radošo industriju programmā, starptautiskā mākslas menedžmenta konsultante) piedāvāja iespēju padomāt par vietu, kurā dzīvojam, atrast specifisko un "saspicēt" izjūtas (smaržas, garšas, faktūras, atmosfēra). Skolēni un skolotāji mācījās kopā ar Ingūnu Irbīti (IAC trenere, DA Cēsu valsts ģimnāzijas skolotāja) nodarbībās par pilsonisko līdzdalību, Dainu Zelmeni (IAC trenere, Smiltenes vsk. direktora vietniece, skolotāja) - par mediju vērtēšanu un veidošanu, ar Brigitas Strodas (Kopienu teātra eksperte, Latvijas stāstu projekta iniciatore) veidoja identitātes stāstu un atbrīvoja radošumu scenāriju tapšanas procesā. Ar īpašu aizrautību projekta dalībnieki līdzdarbojās improvizācijas teātra uzvedumos Ievas Niedres (improvizācijas teātra trenere, kultūras pasākumu producente, Fonda INITIUM valdes priekšsēdētāja) vadībā.

Projekta turpinājumā skolas komandām jāīsteno pilsoniskās līdzdalības aktivitātes savā skolā, pilsētā vai novadā, iesaistot tajās visus interesentus.

Aicinām sekot projekta jaunumiem un veidot pašiem savus Latvijas stāstus, tā uzsākot ceļu uz Latvijas valsts simtgades svinībām!

 168

 

169

 

170

 

171

 

172

 

173

 

174

 

175

 

 

288

IAC organizētā ekskursija uz Rīgu (Motormuzejs, Rīgas 74.vidusskola, Nacionālais teātris - izrāde “Svina garša”) 11.04.2017.

 

11.aprīlī 10 mūsu skolas skolēni un 2 skolotāji kopā ar Daugavpils 12.vidusskolas un Špoģu vidusskolas skolēniem devās  IAC organizētajā ekskursijā uz Rīgu.

Pirmā pieturvieta – Liepkalni. Svaigas maizes smarža apņem, tikko paveram autobusa durvis. Mazais veikaliņš piedāvā vietējo ražotāju labumus - rudzu maize, rudzu maize ar speķi, saldskābmaize, ķiplokmaize, augļu maize, dažnedažādi cepumi,

smalkmaizītes, pīrāgi, kūpinātas vistiņas, konfektes “Gotiņa”, dzērvenes šokolādē, kazas siers, kaņepju sviests utt.. Papriecājamies par uzņēmīgiem cilvēkiem, iegādājamies našķus ceļam un dodamies tālāk.

Esam Rīgas Motormuzejā. Mūs sagaida IAC komanda ar ieejas biļetēm. Motormuzejs ir Baltijā lielākais seno spēkratu muzejs. Ieklausāmies gides stāstījumā un vienlaicīgi pētām Latvijā ražotos velosipēdus, mopēdus, automobiļus. Pārsteidz fakts, ka 20.gadsimta sākumā Latvijā tika ražoti automobiļi Ford Vairogs. Apskatām dažādos gados dažādās valstīs ražotās dažādu marku mašīnas – greznas, košas, spīdīgas, varenas. Melnā krāsā ir padomju valdības (Staļina, Brežņeva, čekas) autobomobiļi. Interesanta sacīkšu mašīnu kolekcija. Dažas ir tik mazas, ka nevar saprast, kā tajās ievietojās vadītājs. Gide pievērš uzmanību, ka Latvijā esot spēcīgi restauratori, sava darba fanātiķi, kuri spēj vecus lūžņus pārvērst brīnumā. Interesants papildinājums iespaidīgajai automašīnu kolekcijai – video sižeti uz sienām.

Dodamies uz Rīgas 74. vidusskolu. Esam pamatīgi izsalkuši. Te mūs sagaida sātīgas pusdienas. Pēc pusdienām tiekamies ar skolas saimniekiem aktu zālē. Tiekam iepazīstināti ar skolas tradīcijām, izsekojam dejotāju raitajam solim latviešu un krievu tautas dejā, jūtam saviļņojumu, klausoties vijoli un baudot mazās balerīnas vieglos soļus.

           Vislielāko gandarījumu jauniešiem sagādā improvizācijas nodarbība, ko vada skolas direktores meita, Rīgas Krievu teātra aktrise Jekaterīna. Sākumā Jekaterina rāda skolēniem dažādas sejas atbrīvošanas kustības, kā to dara aktieri, un aicina darīt kopā. Pirmajā brīdī ir neveiklības sajūta, taču aktrise panāk jauniešu “atbrīvošanos” un iesaistīšanos aktivitātēs. Izrādās, ka visu skolu jaunieši ir atvērti, darboties griboši.

Vakarā esam Nacionālajā teātrī - vēsturiskā vietā. Šajā teātrī 1918.gada 18.Novembrī pasludināta Latvijas valsts. Ŗainis neilgu laiku (4 gadus) ir bijis šī teātra direktors. Ļoti grezns interjers. Skatāmies Māra Bērziņa romāna “Svina garša” dramatizējumu. Režisors Valters Sīlis. Sekojam galvenā varoņa - jauna Torņakalna krāsotāja Matīsa -, viņa ģimenes locekļu, draugu, mīļoto sieviešu likteņa pavērsieniem trīs gadu (1939. -1941.), trīs varu laikā. Izrāde liek domāt par virkni jautājumu:izvēlēties klausīt varai vai pretoties tai? palīdzēt citiem vai izlikties, ka neko neredzi? glābt savu dzīvībuvai palīdzēt citiem? Matīss un viņa draugi Rūdis un Nikolajs nevēlējās piedalīties karā, bet tik un tā karš neļāva stāvēt malā – viņi glāba dzīvību citiem, tādējādi pakļaujot briesmām savējo. Izrāde ilgi nelaiž vaļā. Liek domāt, kā rīkotos es, ja nokļūtu šādos sarezģītos apstākļos.

Esam autobusā. Atkal gribas ēst. Veram vaļā IAC komandas sagatavoto cienastu – sāļie pīrādziņi aiziet uz “urā”, uzkožam banānus un bumbierus, saldajai maizītei uzdzeram ūdeni. Paldies, esam aizdzinuši izsalkumu. Kavējamies atmiņās par šodien piedzīvoto. Pa autobusa logu uz mums noskatās pilnmēness. Kāds saldi žāvājas, kāds jau snauž. Autobusā iestājas klusums, kuru pārtrauc lūgums ieslēgt apkuri. Diemžēl autobusam ir gadījusies ķibele ar siltuma padevi. Saspiežamies ciešāk, ietinamies šallēs. Plkst. 2.30 esam Daugavpilī. 8.30. jābūt skolā.

Iespaidiem bagāta diena. Paldies IAC komandai par pārdomāto, līdz sīkumiem izplānoto ekskursiju.

Daugavpils 10.vidusskolas

Latvijas apceļotāju vārdā

Marija Goģe

282

 

281

 

278

 

279

 

280

 

283

 

284

 

285

 

286

 

287

 

 

 

288

 

Spēle – kvests “Atklāj Daugavpils cietokšņa noslēpumus!” 21.04.2017.

21.04. Daugavpils 10.vidusskolas IAC projekta “Izzināt. Pieredzēt. Rīkoties” komanda organizēja spēli – kvestu “Atklāj Daugavpils cietokšņa noslēpumus!”. Spēlē piedalījās 2 mūsu skolas komandas (10.klases komanda un 11.klases komanda), kā arī 12. un 9. vidusskolas komandas. Katrā komandā bija 6 vidusskolēni.

            Skolas projekta komanda spēlei gatavojās ilgi un pamatīgi. Lai izveidotu uzdevumus par Daugavpils cietoksni, pašiem vajadzēja izstudēt, izpētīt milzu materiālu par cietokšņa vēsturi. Rezultātā tapa darba lapa ar 15 jautājumiem. Katrā jautājumā bija vēl apaķšjautājumi. Kopumā kvesta dalībniekiem vajadzēja ierakstīt informāciju 39 ailītēs. Jautājumi bija visdažādākie - gan tādi, uz kuriem varēja atbildēt ar vienu vārdu , gan tādi, kur atbildi varēja dot tikai šī objekta apskate, piemēram: Kā dēvēja cietoksni dažādos laika posmos? Cik gadu ilga cietokšņa būvniecības darbi?! Kā sauc 4 cietokšņa vārtus, uz kurām debess pusēm tie pavērsti? Kādi vārdi ir iekalti desmitā cietokšņa komandanta kapa piemineklī, kurš tika apglabāts netālu no cietokšņa baznīcas? utt. Jautājumi bija gan par cietokšņa vēsturi, gan mūsdienām. Kā rast atbildes uz šiem spēles jautājumiem? Kā atklāt noslēpumus un uzminēt mīklas? - Spēlētājiem brīvi pārvietojoties pa cietokšņa teritoriju, izmantojot karti, pētot vēsturiskos objektus.

            Taču laika apstākļi 21.04. mums sagādāja pārsteigumu: vējš ar katru katru brīdi pieņēmās spēkā, uzdzina sniega un lietus mākoņus. Gaidot sanākam visus spēles dalībniekus, mēs jau jutāmies pamatīgi nosaluši. Ieradās visi. Neviens nevēlējās spēli atcelt. Paredzētā ekskursija pa cietokšņa teritoriju gida pavadībā notika Cietokšņa kultūras un informācijas centra telpā. Paldies gidam Igoram, kurš ar savu erudīciju un videomateriālu palīdzību, mums uzbūra cietokšņa vēstures ainas.

            Pēc virtuālās ekskursijas katra komanda saņēma darba lapu ar uzdevumiem. Vienojāmies, ka 1 astronomiskās stundas laikā, draudzīgi strādājot komandā, jāatbild uz jautājumiem un jāatšifrē frāze. Šifrētajā frāzē slēpjas leģendas par Daugavpils cietoksni nosaukums. Uzvar komanda, kura iegūst vairāk punktu, ātrāk izpilda visus spēles uzdevumus, precīzāk atbild uz jautājumiem un atšifrē slepeno frāzi.

            Komandu dalībnieki ar interesi “iegrima” darbā. Informācija tika meklēta telpā izvietotajos stendos, bukletos, cietokšņa kartē, mobilajos tālruņos, puiši atļāvās doties meklēt nepieciešamos objektus cietokšņa teritorijā. Stunda paskrēja nemanot. Spēles vadītājs paziņoja par spēles beigām un aicināja iesniegt darba lapas. Kamēr meitenes skaitīja punktus, spēles vadītāja dalībniekiem izstāstīja teikas par Daugavpils cietoksni, kuru nosaukums bija jāatšifrē slepenajā frāzē (“Pazemes eja zem Daugavas”, “Dzintara istaba”) un sniedza pareizās atbildes uz visiem spēles jautājumiem.

Visas komandas saņēma diplomus par piedalīšanos spēlē un iegūtajām vietām, katrs dalībnieks -   magnētiņu atmiņai ar kādu cietokšņa teritorijas skatu.

Draudzīgā atmosfērā visi mielojās ar pīrādziņiem un smalkmaizītēm.

Izvērtējumā dalībnieki rakstīja :

Tas bija interesanti un jauki, kaut ārā bija slikta laiks. Es uzzināju daudz jauna par cietoksni un labi pavadīju laiku. Es gribētu vēl piedalīties šādos konkursos.

                                                (Elvīra Livkina, Daugavpils 10.vidusskola)

Mums vajadzēja atbildēt uz daudziem jautājumiem par cietokšņa vēsturi, arhitektiem, pieminekļiem, par valsts iestādēm, kas pašlaik darbojas cietokšņa teritorijā. Man liekas, ka jautājumi bija diezgan grūti, tomēr mūsu komanda tika galā un mēs ieguvām 1.vietu. Kaut bija slikts laiks un ļoti auksti, man viss patika!

                                                (Inga Brokāne, Daugavpils 10. vidusskola)

           

Paldies par spēli. Tas bija interesanti. Varēja uzzināt daudz jauna par cietoksni.

                                                (Daugavpis 12. vidusskola)

Bija interesanti, jautājumi ļoti forši, arī ekskursija. Neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem, viss bija super.

                                                (Daugavpils 9. vidusskola)

291

 

292

 

293

 

294

 

295

 

                                                          

                                                                    03.05. 2017.

         Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un Latgales kongresa simtgades priekšvakarā Daugavpils 10.vidusskolā 3.maijā notika 2 lieli pasākumi: zibakcija “Apskauj savu tēvu zemi“ (savu skolu)! 1. -12.klašu skolēniem un Baltā galdauta svētki (vidusskolēniem).

                             

                                             Zibakcija “Apskauj savu tēvu zemi “(savu skolu)!

Mūzikai skanot, skolas palmā kārtojas 1. -12. klašu skolēni, skolotāji, koris, lai piedalītos zibakcijā “Apskauj savu skolu!“. Latvijas valsts himna, skolas direktores Valijas Salnas uzruna. Pēc kora apsveikuma dziesmas “Saviju es Latviju”, visi klātesošie līksmi uzgavilē, kopā skandējot apsveikumu Latvijai Brīvības svētkos. Direktore sniedz roku pirmajai koristei un … draudzīgi turoties viens otram pie rokas, ķēdītē, pievienojas visi klašu kolektīvi, lai dotos apkārt skolai.

Vienotības un piederības sajūta, prieks, lepnums – galvenās emocijas, kuras izdzīvo katrs akcijas dalībnieks, virzoties gājienā apkārt savai skolai, tādējādi simboliski apskaujot, samīļojot savu skolu, pilsētu, Latgali, visu Latviju.

         Tā, rokās sadevušies, atgriežamies skolā. Svētki turpinās katrā klases telpā – tiek “izrunāta”, “izspēlēta”, “izstāstīta”, “izdziedāta” Latvija, daudzviet pie balta galdauta.

                                                            Baltā galdauta svētki

               Aktu zālē galdi, baltiem galdautiem klāti, tos rotā sarkanbaltsarkanie karodziņi. Deg sveces lielajā svečturī un uz katra galdiņa, skan Kaupera “Mana dziesma“, smaržo smalkmaizītes. Ir… ir svētku sajūta. Ir kopā būšanas prieks.

            Noskatāmies video par 1990.gada 4.maija notikumiem, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kad drosmīgie valstsvīri nobalsoja PAR - PAR Latviju. PAR brīvību. PAR iespēju svinēt. Iedziļināmies kora izjustajā dziedājumā - “latvju zeme vaļā stāv tā kā dzīsla pušu rauta …”

Videospēle “100 jautājumi par Latviju” atraisa skolēnus, rada azartu. Senu tradīciju un kultūras mantojuma apzināšana un godā celšana, dzimtās zemes skaistāko vietu pazīšana, Latvijai nozīmīgāko faktu un personību pārzināšana un vēl virkne interesantu jautājumi, kas liek atcerēties, domāt.

Pēc intelektuālas spēles seko “izkustēšanās” – spēle “jautrie pastnieki“. Latvijai svētkos ir “jānosūta” apsveikuma vēstule. Tas jādara mūzikas pavadījumā, ātri. Izveicīgākie, “saņēmuši” vēstuli, ar tās saturu iepazīstina klātesošos – skan M.Zālītes, O.Vācieša, Ā.Elksnes dzejas vārdi par Latviju.

Skatāmies 11.klases skolēna veidoto filmu par Latviju – par tās upēm, pilsētām, saldumiem, ļaudīm.

Neaizmirstam arī cienāties.

Kopā ar Reiku (videosižetā) draudzīgi dziedam piedziedājumu “Mana sirds ir Latvijā…”

Kopīgs foto atmiņai.

Pasākums izskanējis, sirdī atstājot ģimeniska siltuma un patīkama saviļņojuma sajūtu.

 

Pasākumu izvērtējumā bija tikai pozitīvas atsauksmes.

Zibakcija “Apskauj savu tēvu zemi “(savu skolu)!

  • Man patika zibakcija. Mēs draudzīgi pavadījām laiku kopā.
  • Bija interesanti redzēt “visu mūsu skolas ģimeni “ kopā, darot vienu darbu.
  • Šis pasākums man ļoti patika, jo mēs draudzīgi apskāvām savu skolu un parādījām, ka mēs to mīlam.
  • Pasākums apvienoja skolēnus un skolotājus, radīja draudzības sajūtu. Paldies par sirsnīgo atmosfēru.
  • Man patika, ka mūsu skola neaizmirst par svarīgiem svētkiem. Man bija sajūta, ka mēs esam viena ģimene. Es mīlu savu Latviju.
  • Interesanta, neparasta, inovatīva akcija, kura apvieno visus skolas skolēnus.
  • Jauna tradīcija, kura var apvienot visu skolu.
  • Man ļoti patika, un es gribu, lai šī akcija turpinātos katru gadu. Es mīlu savu 10.vidusskolu.
  • Mēs samīļojām mūsu skolu un kopā dziedājām Latvijas valsts himnu.

 

Baltā galdauta svētki

  • Tas bija ļoti aizraujošs pasākums. Manuprāt, tādā veidā mēs tuvojamies viens otram.Ļoti jautri un interesanti konkursi, spēles.
  • Man ļoti patika. Es uzzināju jaunus faktus par Latviju, jaunu dziesmu.
  • Tas bija emocionāli, jauki, aizraujoši. Paldies par gardumiem.
  • Interesanta spēle par Latviju.
  • Draudzīga, patriotiska atmosfēra.
  • Jautra ģimenes komforta atmosfēra. Sirsnīgi un garšīgi.
  • Man patika šis pasākums, tas ir kaut kas jauns skolā. Tā ir laba iespēja sapulcēties kopā, pateikt paldies mūsu valstij, uzzināt jaunu par Latviju.
  • Es uzzināju jaunus faktus par mūsu mīļo Latviju un jautri pavadīju laiku. Paldies.
  • Mēs dziedājām dziesmas, izspēlējām spēli, priecājāmies par mūsu Latviju. Manuprāt, tas ir svarīgi, ka katram cilvēkam ir iespēja piedalīties pasākumos, kas ir saistīti ar Latviju, jo tas palīdz attīstīt patriotisma jūtas.
  • Aktu zālē pie baltiem galdautiem mīnējām mīklas, piedalījāmies konkursos un dziedājām dziesmas. Tas bija aizraujoši , tādi pasākumi palīdz mums tuvoties viens otram.

 

 307

 

308

 

309

 

310

 

311

 

 

Raiņa mājas - muzeja Berķenelē apmeklējums 24.05.2017.

24.maijā agrā rīta stundā reisa autobuss aizvizina mūs (17 vidusskolēnus un 3 skolotājus) līdz Berķenelei. Pa vecu kuplu liepu aleju nonākam Raiņa bērnības zemē. Te mūs laipni sagaida muzeja – mājas darbinieces un sākas ekskursija pa dzīvojamo māju. Kaut Berkenele atrodas 10 km rādiusā no Daugavpils, izrādās, ka lielākā daļa skolēnu šeit ir pirmo reizi.

Berķeneles pusmuižu Raiņa vecāki - Krišjānis un Dārta Pliekšāni nomā no 1872. – 1881.gadam. Deviņus gadus tā ir topošā dzejnieka dzīves vieta. Šeit sākas skolas gaitas Grīvas vācu skolā, šeit viņš pavada brīvdienas, mācoties Rīgas ģimnāzijā. Šeit veidojas nākamā dzejnieka personība, šeit viņš pirmoreiz iemīlas (Ida Apsāne – Mēnessmeitiņa), šeit veidojas viņa pasaules uzskats, tiek sarakstīti pirmie dzejoļi. Dzejoļu krājumā “Dagdas piecas skiču burtnīcas” nodaļa “Vienīgā aina” veltīta Berķenelei.

Precīzi nav zināms, kurā gadā šī pusmuiža ir celta. Tiek secināts, ka tā varētu būt 18.gs. I puse. Māja vairakkārt pārbūvēta. Savu tagadējo izskatu ēka ieguva 1996.gadā. Tagad Berķeneles mājas 1.stāvā atrodas Raiņa piemiņas istaba, lietišķās mākslas izstādes telpa, kabinets un izstāžu telpas. Otrajā stāvā izbūvēta kamīnzāle un dzīvojamās istabas, pagrabstāvā – ēdamzāle un virtuve.

Blakus dzīvojamajai mājai ir saglabājies stallis, klēts, ledus pagrabs un plašs dārzs.

Pēc iepazīšanās ar mājā izvietotajiem eksponātiem, dodamies iepazīt apkārtni. Katram tiek iedota kāda dārzā izvietotā objekta fotogrāfija. Objekts ir jāatrod, nosaukums jāuzraksta uz tāfeles Raiņa istabā. Tikpat ātri, cik izklīstam, atgriežamies atpakaļ. Uz tāfeles izveidojas garu garā rinda ar nosaukumiem- Berķeneles saule, Sausās peļķes, Zelta zirgs, Spalva, Pliekšānu garderobe, u.c., - ekskursijas vadītāja par katru izstāsta mazliet plašāk. Esam iepazinuši visu dārzu. Atliek tikai vēlreiz, mierīgi, izstaigāt, apskatīt, iepazīt… izbaudīt, jo smaržo pienenes un neaizmirstules, dīķītī kurkst vardes, tepat blakus pogo lakstīgalas.

Kāpjam otrajā stāvā. Te mūs gaida ziepju veidošanas darbnīca. Muzeja vadītāja stāsta par ziepju vārīšanas procesu un iesaista izejmateriāla smalcināšanā mūs visus. Tālāk seko “smalcinājuma” kausēšana uz elektriskās plītiņas, krāsas un smaržas pievienošana, saliešana formiņās. Jāgaida, kamēr sacietēs,

… bet mēs tiekam aicināti iestādīt dažas eglītes Berķeneles dārzā. Sākas lietus, bet nekunstam, uzmundrinām sevi ar domu, ka saviem mazbērniem varēsim rādīt eglītes, ko paši iestādījām.

Atgriežamies mājā. Pagrabstāvā mums iekurina kamīnu. Kamēr meitenes sildās pie kamīna, zēni cep desiņas. Dūmu smarža vilina ārā. Desiņas garšo visiem.

Pēc sātīgā un jautrā piknika dodamies vēl uz vienu darbnīcu – vēstules rakstīšana ar spalvu un tinti. Izrādās, ka tas nav nemaz tik vienkārši, tomēr mēs to darām ar prieku.

Mājas – muzeja klētī ir iekārtota telpa radošo nometņu, semināru organizēšanai vasarā. Te mēs nokļūstam citā gadsimtā: stelles, vēŗpjamie ratiņi, seno laiku šujmašīnas, gludekļi, bajāni un ... un …apģērbs. Apģērbu var pielaikot un… iejusties Raiņa laikā.

Lietus mitējies. Spīd saule. Viss dārzs ir saules pilns. Raiņa bērnības zeme mūs pavada zelta saules pielieta, tā kā Raiņa dzejolī: “Piesmēlies es esmu saules, / Manim pietiks visam mūžam…”

Raiņa bērnības mājā ir pavadīta vesela diena. Lūk, ko saka skolēni :

Ļoti jauks Raiņa mājas – muzeja apmeklējums. Liels paldies par iespēju iepazīties ar Raiņa bērnību. Iespaidīgi.

Paldies visiem par aizraujošo projekta aktivitāti. Mūs netraucēja sliktie laika apstākļi. Mēs sildījāmies pie ugunskura un kamīna. Daudz interesantu faktu par Raiņa dzīvi. Man ļoti patika šī diena.

Man patika šī ekskursija. Bija forši gatavot ziepes un stādīt egles. Uzzināju daudz interesantu lietu par Raini. Jauki, ka tepat blakus Daugavpilij ir vietas, kas saistītas ar lielo dzejnieku. Paldies par to, ka parādījāt mums Raiņa māju.

Ļoti aizraujoši. Man bija interesanti uzzināt par viņa bērnību, pirmo mīlestību, kā arī vietu, kur viņš dzīvoja. Viss bija brīnišķīgi.

Es tuvāk iepazinu Raini. Man patika šīs vietas brīnišķīgā apkārtne. Mums sanāca izgatavot ziepes, apskatīt apkārtni un izgaršot cīsiņus. Paldies.

Paldies par aizraujošo dienu Berķenelē. Daba, putni, ugunskurs – atmosfēra pārsteidzoša. Paldies par dāvanu – pašu gatavotām ziepēm. Ļoti labi, ka mums ir iespēja piedalīties tāda veida pasākumos.

Es uzzināju jaunu informāciju par Raini. Man patika cept cīsiņus. Lietus mums netraucēja. Paldies visiem par šo dienu un šīm emocijām.

Man patika Raiņa mājas apmeklējums. Bija forši meklēt objektus dārzā, gatavot ziepes, rakstīt ar spalvu. Ļoti garšīgi cīsiņi.

Šeit ir brīnišķa vēstures elpa, tā ir visur. Man prieks, ka šeit rūpējas par muzeja un visa novada kultūras vērtību saglabāšanu. Visas aktivitātes bija jaukas.

             342       343

 

             344        345

 

             346         347

eklase

VISC

Go to top